latviski
Hlorpirifoss EC var atdalīties, jo tā sastāvdaļas vairs nepaliek vienā šķidrā fāzē, izšķīdis materiāls kristalizējas vai emulsija, kas veidojas pēc atšķaidīšanas ar ūdeni, zaudē viendabīgumu. Paskaidrojums vispirms ir atkarīgs no tā, vai izmaiņas notiek neatšķaidītā produktā vai pēc ūdens pievienošanas.
EC nozīmē emulģējamu koncentrātu: formulētu šķidrumu, kas, atšķaidot ar ūdeni, veido emulsiju. Uzglabātais koncentrāts un atšķaidītā emulsija ir dažādas fizikālas sistēmas. Tāpēc temperatūra, zāļu sastāvs, atšķaidīšanas ūdens un iespējamais piesārņojums katrā sistēmā ir jāinterpretē atšķirīgi.
Neatšķaidīts EK parasti satur aktīvo sastāvdaļu, kas izšķīdināta šķīdinātāju sistēmā ar emulgatoriem un citiem formulētājiem. Pēc atšķaidīšanas organiskā fāze pilienu veidā izkliedējas ūdenī. Cieta viela oriģinālā trauka apakšā tādējādi atšķiras no krējuma slāņa atšķaidītā šķidrumā.
Atdalīšanas novērojumi pirms un pēc EK atšķaidīšanas
Parauga stāvoklis |
Novērošana |
Fiziskā nozīme |
|---|---|---|
Neatšķaidīts koncentrāts |
Divi atšķirīgi šķidruma slāņi |
Šķidrās sastāvdaļas nav palikušas viena viendabīga fāze. |
Neatšķaidīts koncentrāts |
Kristāli, pārslas vai nosēdušās cietas vielas |
Daži materiāli vairs nav izšķīduši vai tajā ir svešas cietas vielas; izskats vien to neatpazīst. |
Atšķaidīta emulsija |
Koncentrēts, parasti krēmveida slānis |
Vienā reģionā sakrājušies pilieni; slānis joprojām var saturēt izkliedētus pilienus. |
Atšķaidīta emulsija |
Izteikta brīvā eļļa vai cits šķidruma slānis |
Daļa šķidrās fāzes vairs nav vienmērīgi emulģēta. |
Atšķaidīta emulsija |
Nosēdušās daļiņas vai cietas vielas |
Cietu vielu atdalīšana ir jāizmeklē atsevišķi no pilienu veidošanās. |
Šķidruma slāņi var veidoties, ja aktīvā sastāvdaļa, šķīdinātāji un formulanti uzglabāšanas apstākļos vairs nav savstarpēji savietojami. To līdzsvaram ir tikpat liela nozīme kā emulgatora klātbūtnei. Emulgators, kas paredzēts pilienu veidošanai ūdenī, automātiski neuztur visu iespējamo koncentrāta sastāvu viendabīgu.
Kristāliem ir cits skaidrojums. Hlorpirifoss pats par sevi ir kristāliska viela, lai gan tas ir izšķīdināts EK. Šķīdinātāju sistēma, kas vienā temperatūrā notur vajadzīgo daudzumu, aukstākos apstākļos var izturēt mazāk. Pēc tam cietvielu veidošanās var notikt bez ķīmiskas reakcijas. Citas sastāva sastāvdaļas vai piesārņotāji arī var radīt cietās vielas, tāpēc to identitāti nevar noteikt no fotoattēla.
The FAO hlorpirifosa specifikācijā zemas temperatūras atdalīšana un ūdens emulsijas uzvedība tiek uzskatīta par atsevišķām īpašībām. Šī atšķirība izskaidro, kāpēc koncentrāts vienā temperatūrā var izskatīties vienveidīgs, taču pēc uzglabāšanas aukstumā tas ir jānovērtē atsevišķi. Aktīvās sastāvdaļas kušanas temperatūra nenosaka visa EK uzglabāšanas robežu.
Izmaiņas sastāvā nodrošina citu iespējamo ceļu. Ūdens iekļūšana, cita materiāla atliekas vai šķīdinātāja zudumi neatbilstošas aizvēršanas dēļ var izjaukt sākotnējo līdzsvaru. Svarīga ir arī konteineru savietojamība: FAO uzglabāšanas norādījumi apraksta šķidrumu nolietošanos un dažu pesticīdu tvertņu iekšējo koroziju. Tās ir izmeklēšanas iespējas, nevis pierādījumi, ka konkrēta partija vai iepakojuma materiāls izraisīja problēmu.
Pēc atšķaidīšanas ar ūdeni atdalīšana attiecas uz šķidruma pilienu sadalījumu un integritāti. Krēmēšana notiek, kad gravitācija koncentrē šos pilienus slānī, bieži vien virsmas tuvumā. IUPAC definīcija pieļauj arī koncentrāciju uz leju, ja relatīvais blīvums rada šo virzienu. Tāpēc krēma slānis ne vienmēr nozīmē, ka pilieni ir saplūduši brīvā eļļā.
Savienošanās notiek, kad pilieni savienojas lielākos pilienos. Izkliedētajiem pilieniem saplūstot, var veidoties atsevišķa eļļas fāze. Krēmošana un saplūšana ir saistītas, bet izteiktas izmaiņas: koncentrēti pilieni var palikt kā pilieni, savukārt eļļas slānis norāda uz sākotnējās dispersijas zudumu. Vizuālajiem novērojumiem ir jāapraksta faktiskais slānis, nevis visas izmaiņas jānosauc par 'nokārtošanu'.
Emulgatori palīdz veidot pilienus un palēnina tādus procesus kā agregācija un saplūšana. Emulgatoru sistēmai ir jāatbilst aktīvajai sastāvdaļai, šķīdinātāja fāzei un atšķaidīšanas apstākļiem. Izmaiņas komponentu identitātē vai proporcijās var mainīt to, cik viegli pilieni veidojas un paliek izkliedēti. Tas izskaidro, kāpēc hlorpirifosa saturs vien nevar nodrošināt emulsijas stabilitāti.
Atšķaidīšanas ūdens ir daļa no sistēmas. Izšķīdušie sāļi, cietība, pH un suspendētās vielas raksturo dažādus ūdens kvalitātes aspektus. To iedarbība ir atkarīga no sastāva; cietāks ūdens automātiski nav katras neveiksmīgas emulsijas cēlonis. FAO EK specifikācijā salīdzināšanai tiek izmantoti noteikti standarta ūdeņi, padarot rezultātus interpretējamāk nekā novērojumus, kas veikti ar neidentificētu ūdens padevi.
Temperatūra un atšķaidīšanas koncentrācija ietekmē arī apstākļus, kādos tiek novērtēta emulgācija. Novērojums, kas veikts uzreiz pēc atšķaidīšanas un viens pēc stāvēšanas, atbild uz dažādiem jautājumiem. Tāpēc nepilnīga sākotnējā emulgācija ir jānošķir no maisījuma, kas sākotnēji izskatās viendabīgs un pēc tam veido krēmu vai eļļu.
Atdalīšana vien nepierāda, ka hlorpirifoss ir sadalījies vai ka produkts ir viltots. Fiziskā nestabilitāte, aktīvās sastāvdaļas zudums un nepareiza identitāte ir dažādi konstatējumi. Ķīmiskā noārdīšanās joprojām ir iespējama nepiemērotos apstākļos, taču tai ir vajadzīgi atbilstoši analītiski pierādījumi, nevis vizuāli secinājumi.
Izskats un saldētavas novērojumi attiecas uz koncentrātu. Emulģēšana, emulsijas stabilitāte un atkārtota emulgācija nosaka tās uzvedību pēc ūdens atšķaidīšanas. Identitātes pārbaude un aktīvo sastāvdaļu pārbaude attiecas uz ķīmisko vielu un tās izmērīto saturu. Ja ir aizdomas par bojāšanos, piemērojamais attiecīgo piemaisījumu novērtējums arī ir atsevišķs jautājums. Fizikāls tests nevar aizstāt šos ķīmiskos mērījumus.
2020. gada februāra FAO 221/EC specifikācijā emulsijas testēšanai ir citēts CIPAC MT 36.3. CIPAC 2026. gada janvāra metodes kopsavilkumā ir uzskaitīti pārskatītie MT 36.4 kā provizoriski un norādīts, ka MT 36.3 joprojām ir spēkā esošajām specifikācijām. Tāpēc testa ziņojumos ir nepieciešama piemērojamās metodes versija un nosacījumi; dažādu procedūru rezultātus nevajadzētu salīdzināt tā, it kā procedūras būtu identiskas.
FAO specifikācijas piemērojamība ir ierobežota arī attiecībā uz novērtētajiem avotiem un attiecīgajiem produktiem, kas aprakstīti dokumentā. Tas nesertificē katra piegādātāja EK. Red Sun identificē hlorpirifosu kā CAS 2921-88-2 un apraksta emulģējamos koncentrātus starp tā formulēšanas veidiem. Jebkurš secinājums par neparastu Red Sun partiju joprojām ir atkarīgs no šīs partijas faktiskās produkta specifikācijas, uzglabāšanas apstākļiem un laboratorijas rezultātiem.
Piena vai duļķains izskats var būt normāli, jo pilieni izkliedē gaismu. Tas atšķiras no izteikta krējuma, brīvas eļļas slāņa vai nogulsnēm. Duļķainība vien nenorāda uz emulsijas stabilitāti vai nestabilitāti.
Nē. TC ir tehniskais materiāls, ko izmanto formulēšanā, savukārt EK ir atkarīga arī no tā šķīdinātāju un formulētāju sistēmas. Augsta tehniskā materiāla pārbaude nenosaka gatavā produkta uzglabāšanu vai emulgācijas veiktspēju.
Visnoderīgākais apraksts norāda, vai izmaiņas ir notikušas sākotnējā koncentrātā vai pēc atšķaidīšanas, un vai atdalītais materiāls ir šķidrs slānis, krēms vai cieta viela. Šīs atšķirības savieno novērojumu ar attiecīgo mehānismu un novērš to, ka fiziskas izmaiņas kļūst par nepamatotu ķīmisko diagnozi.
Nenormālai Red Sun EC partijai tehniska apspriede ar piegādātāju var savienot partijas identitāti, uzglabāšanas vēsturi un atšķaidīšanas novērojumus ar atbilstošu produkta novērtējumu.
